Sēkliņa-ārsts

Anastasija apgalvoja:

— Katra jūsu iestādītā sēkliņa satur sevī milzīgu Visuma informācijas apjomu. Šis apjoms nav salīdzināms pēc lieluma un precizitātes ne ar vienu cilvēka radītu. Ar šīs informācijas palīdzību sēkliņa zina precīzu laiku līdz milisekundei, kad tai jāatdzīvojas, jāizdīgst, kādus sulas jāņem no zemes, kā izmantot starojumu kosmisko ķermeņu — Saules, Mēness, zvaigžņu; par ko izaugt, kādus augļus jāražo.

Augļi ir paredzēti cilvēka dzīvotspējas nodrošināšanai. Šie augļi var efektīvi, labāk nekā jebkuri mākslīgi izgatavoti medikamenti, kas pastāv vai vēl tikai būs, cīnīties un pretoties jebkurai cilvēka organisma saslimšanai. Bet lai tas notiktu, sēkliņai ir jāzina cilvēka stāvoklis. Lai sava nobriešanas procesa laikā sēkliņa bagātinātu augli ar nepieciešamo vielu proporciju, lai ārstētu konkrētu cilvēku, viņa slimību (ja slimība pastāv) vai ir nosliece uz to.

Lai gurķa, tomāta vai jebkura cita  auga sēkliņa dārzā izaudzētā iegūtu informāciju par cilvēka veselību, nepieciešams veikt sekojošo.

Pirms stādīšanas paņemt mutē vienu vai vairākas mazās sēkliņas, turēt mutē, zem mēles, vismaz deviņas minūtes.

Pēc tam tās novietot starp plaukstām, turēt tās tā vismaz trīsdesmit sekundes. Turēt sēklas starp plaukstām, jāstāv basām kājām uz tās zemes, kur vēlāk notiks stādīšana.

Atver plaukstas un sēkliņu, kas atrodas tavās rokās, saudzīgi pievieno pie mutes. Un izelpo uz sēkliņas gaisu no saviem plaušām. Tu sasildi to ar savu elpu, un mazā sēkliņa sajutīs to, kas ir tevī.

Pēc tam vajag vēl trīsdesmit sekundes turēt atvērtas plaukstas, rādīt tās sēkliņu debesu spīdekļiem. Un sēkliņa noteiks savu pacelšanās mirkli. Visas planētas palīdzēs viņai! Un tev dzinējiem būs dāvāt vajadzīgo gaismu. 

Рēc tam tu vari iestādīt sēkliņu zemē. Nekādā gadījumā nevajag to tūlīt pat apliet, lai nenomazgātu visu savu siekalas un savu informāciju, ko sēkliņa uzsūks. Pēc trim dienām pēc stādīšanas var laistīt. 

Stādīšanu ir jāveic labvēlīgos dienās katram dārzeņam (tas cilvēkam jau ir zināms pēc mēness kalendāra). Agrāka stādīšana bez laistīšanas nav tik bīstama kā vēlākā.

Nevajag izravēt visus nezāles blakus dzinējam, kas iznācis no savas sēklas. Jāatstāj vismaz pa vienai nezālei no dažādiem veidiem. Nezāles var nogriezt…

Saskaņā ar Anastasijas vārdiem, sēkliņa šādā veidā uzsūc informāciju par cilvēku, un augšanas laikā tās auglis pēc iespējas vairāk izvēlēsies no Kosmosa un zemes enerģiju tieši šim cilvēkam.

Visas nezāles nedrīkst izņemt, jo tām ir savs uzdevums. Vienas aizsargā augus no slimībām, citas sniedz papildu informāciju. Augšanas laikā jākomunicē ar augu — vismaz reizi tā augšanas laikā, vēlams pilnmēness laikā, pieiet pie tā un pieskarties. 

Anastasija apgalvoja, ka augļi, kas šādā veidā izaudzēti no sēkliņām un cilvēka lietoti, kas tos izaudzējis, var izārstēt viņu pilnībā no jebkādām ķermeņa slimībām, ievērojami palēnināt organisma novecošanu, atbrīvot no kaitīgām ieradumiem, vairākas reizes palielināt prāta spējas  un dot dvēseles mieru. 

Augļiem būs visefektīvākā iedarbība, ja tos lietos ne vēlāk kā trīs dienas pēc novākšanas.

Iepriekš minētās darbības jāveic ar dažādiem dārzā stādītajiem kultūru veidiem.

Nav obligāti sēt šādā veidā visu dobi ar gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņam, pietiks ar dažiem krūmiem.

Pēc šādām metodēm izaudzētie аugļi atšķirsies no citiem tādas pašas šķirnes augļiem ne tikai pēc garšas. Ja tos pakļaus analīzei, arī vielu sastāvs atšķirsies no citiem tāda paša veida augļiem.

Stādot stādus, noteikti vajag izraktajā bedrītē pajaukt zeme ar savām rokām un baso kāju pirkstiem, un jāiespļaut bedrītē. Uz jautājumu: “Kāpēc ar kājām?” — Anastasija paskaidroja, ka, svīstot kājās, cilvēks izdala vielas (droši vien toksīnus), kas satur informāciju par organisma slimībām. Šo informāciju saņems stādi. Viņi nodos to augļiem, kas spēs cīnīties ar slimībām. Anastasija ieteica laiku pa laikam staigāt basām kājām pa savu dārzu.

 

Kādas kultūras ir jāaudzē?

Anastasija atbildēja:

— Tā daudzveidība, kāda ir lielākajā daļā dārzu, ir pietiekama: aveņu, jāņogu, ērkšķogu, gurķu, tomātu, zemeņu, jebkura ābeles. Ļoti labi, ja ir ķirsis vai saldais ķirsis, ziedi. Daudzums un platība šo kultūru stādījumiem nav īpaši nozīmīga.

Pie obligātajiem, bez kuriem grūti iedomāties pilnīgu enerģētisko mikroklimatu zemes gabalā, pieder tādi augi kā saulespuķe (vismaz viena). Obligāti ir jāstāda graudaugi — rudzi, kvieši — platībā vismaz pusotru līdz divus kvadrātmetrus, un jāatstāj vismaz divu kvadrātmetrus lielu pļavu saliņu. Šo saliņu nedrīkst sēt mākslīgi, tai jābūt dabiskai, un, ja jūs neesat saglabājuši savā zemes gabalā dažādu zāļu segumu vajag atnest no meža zāļainais slānis un ar tā palīdzību izveidot tādu saliņu.

Es jautāju Anastasijai, vai ir nepieciešams stādīt šīs obligātās kultūras tieši dārzā, ja aiz žoga netālu no zemes gabala ir dabiskā pļava, un saņēmu atbildi:

— Nozīme ir ne tikai stādījumu dažādība, bet arī to stādīšanas veids, tiešais kontakts ar tām, caur kuru arī notiek informācijas piesātinājums. Es jau tev teicu par vienu stādīšanas metodi — tā ir galvenā. Galvenais ir piesātināt apkārtējo dabas daļu ar informāciju par sevi. Tikai tad ārstēšanas efekts un tavas organisma dzīvotspējas nodrošinājums būs daudz augstāks nekā vienkārši no augļiem. Savvaļā, ko jūs to saucat, un tā nav savvaļā, tā vienkārši ir jums nepazīstama, ir daudz augu, ar kuru palīdzību var izārstēt jebkuru slimību. Šie augi ir radīti tieši tam, bet cilvēks ir zaudējis vai gandrīz zaudējis spēju tos atpazīt.

Es pastāstīju Anastasijai, ka mums ir daudz specializētu aptieku, kas tirgo ārstniecības augus, ir arī ārsti un vienkārši dziednieki, kuri ārstē ar augiem profesionāli, uz ko viņa atbildēja:

— Ir galvenais ārsts — tavs organisms. Tam sākotnēji bija spēja zināt, kuru zāli izmantot un kad. Kā vispār ēst, elpot. Tas spēj novērst slimību vēl pirms tās ārējām pazīmēm. Un neviens cits nevar aizstāt tavu organismu, jo tas ir tavs personīgais ārsts, dāvāts tev no Dieva, tikai tev. Es stāstu tev, kā dot viņam iespēju darboties tev par labu.

Pie labi izveidotām attiecībām ar sava dārza augiem, tie tevi dziedinās un rūpēsies par tevi, tie paši noteiks precīzu diagnozi un izgatavos īpašu, visefektīvāko medikamentu tieši tev.

 

No grāmatu sērijas “Krievijas Skanošie ciedri” Vladimira Megres, grāmata “Anastāsija”, nodaļa “Anastāsijas padomi. Sēkliņa-ārsts”