Par grāmatu

Grāmatā mūsdienu sabiedrībai tiek atklātа dvēseles uzbūve, tās darbība, traucējumi un to novēršana, kāpēc mēs esam tik dažādi un daudz kā cita.

Zināšanas kā veidot attiecības ar savu dvēseli
var būtiski uzlabot dzīvi katram.

Lasītāj!

Tavas dzīves ceļš būs sarežģīts, to noteikti es zinu,
Tāpēc ceļvedis Tev vajadzīgs ir uzticams.
Kā ceļvedi grāmatu Tev, lasītāj, es savu dāvinu,
Lai ceļu krustojumos ceļš pareizais Tev vieglāk atrodams.

Grāmatas autors Jānis Kalns

  • Dvēsele

    Šodien mūsdienu foto un video aparatūra dvēseli var nofotografēt, nofilmēt. Bieži vien uz fotoattēliem ir redzamas apaļas bumbas. Tās ir dvēseles.

  • Megastons

    Ja pastāv dvēsele, tad tā, protams, arī no kaut kā sastāv. Fiziskā ķermeņa pamatsastāvdaļa ir šūna, bet dvēseles — megastons. Atkarībā no tā, cik attīstīta ir dvēsele, tik liels daudzums viņā ir megastonu. Šis skaits nepārtraukti mainās.

  • Spirāles

    Megastoni milzīgā ātrumā, kas apmēram vienāds ar gaismas ātrumu, riņķo spirālveidīgi,
    lai ātrāk un precīzāk pārvietotos un momentā sniegtu informāciju gēlijam — dvēseles smadzeņu centram.

  • Valuīva

    Valuīva (no latīņu valodas "būt stipram, spēcīgam, izturīgam") — vide paralēlajās pasaulēs, kur dzīvo un mācās augstākā līmeņa Zemes dvēseles.

  • Lazeiras diena

    Kāpēc Lazeiras diena? Lazeira būs viena no dievišķās hierarhijas būtnēm, kas ietekmēs daudzus procesus uz Zemes un piedalīsies jaunu kontinentu veidošanā.

  • Alsīda

    Paralēlās pasaules dzīvības forma, kas nedaudz atgādina Zemes augu — ziedu formu.

1 no 6

Grāmata sniedz informāciju, kas palīdz izprast cilvēka uzbūvi un tā vietu Visumā.

Par autoru

Jānis Kalns

Šīs grāmatas autors savā dzīvē ir piedzīvojis daudzas dīvainas un paranormālas situācijas. Tāpēc viņš sāka pētīt un rast atbildes uz visiem sev interesējošiem jautājumiem.

Grāmata “Dvēsele” ir Jāņa Kalna pētnieciskā darba rezultāts, iepazīstot cilvēkus un viņu dvēseles, izzinot neparastus notikumus viņa un citu cilvēku dzīvē. Tas viņu noveda pie atklājumiem, ko viņš pat nebija gaidījis. Daudzu gadu laikā Jānis Kalns ieguva pierādījumus par šo zināšanu patiesumu un kā tās pielietot cilvēka dzīvē, lai to uzlabotu.

Youtube

Mistiskais notikums, kas bija daudzu atklājumu sākums

Lasīt vairāk

Es pamodos naktī pie stūres kravas autovilcienā, kurš traucās ar ātrumu 90 km/h pa šauru, līkumotu Baltkrievijas ceļu. Pamodos brīdī, kad automašīna precīzi pa savu joslu brauca ārā no strauja, apmēram 80° līkuma. Pirmais jautājums, kas manī radās, kāpēc automašīna līkumā nenobrauca no ceļa, ieturot taisnvirziena kustību? Otrkārt, kurš vadīja automašīnu, kamēr es, tās vienīgais vadītājs, no milzīga pārguruma biju aizmidzis? Turklāt konstatēju, ka no brīža, kad apziņa bija atslēgusies, automobilis bija nobraucis apmēram 10 kilometrus. Protams, es apzinājos, kas varēja notikt, ja autovilciens ar 50 tonnu kopsvaru, būtu avarējis. Bet tajā brīdi, vairāk par manu iespējamo nāvi, mani satrauca jautājums: “Kurš grozīja automašīnas stūri un uzturēja ātruma režīmu, braucot pa līkumoto ceļu, lai tā neciestu avāriju?”

Tagad es zinu, ka automašīnā nebiju viens — tur atradās vēl kāds, tikai šis otrs bija neredzams. Tajā brīdī bija desmitiem jautājumu, bet nevienas atbildes. Bet man bija svarīgas šīs atbildes, un es tās meklēju. Meklēju arī tāpēc, ka šī nebija vienīgā reize, kad ar mani bija noticis kaut kas mistisks. Meklēju ilgi, daudzus gadus, jo neviens man nespēja izskaidrot notikušo. Tie, kuri sabiedrībā tiek uzskatīti par ļoti gudriem cilvēkiem, un, uz kuru zināšanām balstoties, es ļoti cerēju tikt skaidrībā par šiem mīklainajiem notikumiem, neko sakarīgu paskaidrot nevarēja. Vēl — viņiem likās, ka ar manu prātu nav viss kārtībā, sajucis. Tad sāku meklēt atbildes uz saviem jautājumiem grāmatās. Ļoti daudz kas noskaidrojās, bet pavisam konkrētas atbildes neieguvu, turklāt grāmatās bija daudz pretrunu.

Mēģināju rast skaidrību dažādu reliģiju svētajos rakstos. Tos analizējot, es sapratu, ka visu reliģiju pamatus veidojuši cilvēki — mediji, Dievišķās hierarhijas pārstāvji, kurus vēl var saukt par Dieva bērniem. Radās pilnīga skaidrība arī par to, ka reliģijas ir identiskas, tikai tumsas spēki cenšas pierādīt, ka tās ir dažādas, tāpēc arī savas reliģijas piederīgajiem aizliedz ieskatīties citu reliģiju svētajos rakstos, sakot, ka citas ir no velna. Skumji bija konstatēt faktu, ka mūsdienās tumsas spēki izkropļojuši gandrīz visas pasaules tautu reliģijas, un pamatā tās izmanto cilvēku krāpšanai. Tātad, arī no tām Dievišķo patiesību drumslām neko nopietnu iegūt nevarēju. Bija jāpiekļūst nopietniem dievišķās informācijas avotiem, jo skaidri apzinājos, ka aiz daudzajām un dažādajām “patiesībām” slēpjas īstā — vienīgā — Dievišķā. Tā pamazām biju kļuvis par paranormālo parādību pētnieku, un šie pētījumi tagad kļuvuši par manu ikdienas darbu. Grāmata ir šī darba rezultāts.

Citāts no grāmatas "Dvēsele"

Ģeogrāfs Čao-Cun-Mintavi

Lasīt vairāk

1148. gadā dvēsele Edoni inkarnējās, lai veidotu vīrieti, ko pieaugušu sauks vārdā Čao-Cun-Mintavi. Edoni inkarnējās Ķīnā — valstī ar ļoti augstu garīgās izglītības līmeni, tāpēc dzīve solījās būt ļoti interesanta.

Edoni puisīša tēvs un māte bija samērā turīgi lauksaimnieki, kuri nodarbojās ar zemkopību un lopkopību. Šī nodarbošanās bija viņu iztikas avots, kas apmierināja visas vajadzības.

Drīz pēc Edoni puisīša piedzimšanas, vecāki radīja vēl vienu bērniņu, un ātri vien piedzima meitenīte. Diemžēl māsiņa nodzīvoja tikai 6 mēnešus un smagas slimības nomocīta nomira.

Edoni jau bija paspējis iemīlēt mazo māšeli, tāpēc kopā ar vecākiem smagi pārdzīvoja viņas nāvi, bet ikdienas pienākumi palīdzēja ātri aizmirst šo traģēdiju un dzīve atkal ievirzījās normālās sliedēs.

Čao-Cun-Mintavi daudzas zināšanas ieguva pašmācības ceļā, jo mājās bija daudz vērtīgu grāmatu. Vecāki, redzēdami dēla lielo tieksmi pēc zināšanām, nežēloja līdzekļus un sūtīja viņu pie dažādiem skolotājiem. Tas, protams, paaugstināja dēla izglītības līmeni.

Mintavi visvairāk saistīja dabas zinātnes, jo šī interese bija ģenētiski pārmantota no tēva. Otra joma, kurā Mintavi guva labus panākumus, bija ģeogrāfija, jo uz to viņu pamudināja Edoni, kas savukārt to bija izvēlējies kā vienu no saviem uzdevumiem.

Kad Mintavi bija pieaudzis, kāds neizprotams iekšējs spēks viņu mudināja doties pasaulē. Tas, protams, bija Edoni, kurš ātrāk gribēja izkļūt no pelēkās ikdienas.

Edoni Mintavi dzēsa arī jebkādu interesi par ģimenes dzīvi, jo no iepriekšējām dzīvēm apzinājās, kādus pienākumus tā uzliek. Šajā dzīvē Edoni bija izvirzījis sev mērķi — iepazīt pēc iespējas vairāk zemju uz šīs planētas. Ceļot, ceļot un vēlreiz ceļot — tāds bija Edoni pamatmērķis un viņš uz to orientēja arī Mintavi. Tas nepretojās, un pienāca diena, kad vienotu interešu vadīti, abi pameta Mintavi vecākus un devās plašajā pasaulē.

Ļoti īsā laikā Mintavi organizēja ap sevi cilvēku grupu ar līdzīgām interesēm, un viņi visi devās ceļojumos un kļuva par jaunu zemju apguvējiem.

Edoni šie ceļojumi nesa neizsakāmi daudz informācijas, un viņi abi ar Mintavi bija apmierināti ar šādu dzīvesveidu. Visur, kur vien viņi gāja un stāstīja par saviem piedzīvojumiem, atradās cilvēki, kas gribēja ceļot kopā ar viņiem. Tā šo interešu mudināto cilvēku pulks bija izaudzis ļoti liels.

Šis lielais ceļotāju pulks daudzu valstu robežvīros radīja šaubas par ceļotāju miermīlīgajiem nodomiem un tie liedza šķērsot savu teritoriju robežas. Šādas domstarpības ne vienmēr beidzās mierīgi un nācās ķerties pie ieročiem. Tas noveda pie tā, ka Edoni kopā ar Mintavi kļuva par karavadoņiem jau samērā lielai armijai. Tā kā Mintavi bija visa pasākuma organizators un vadītājs, tad negaidīti izveidotajai armijai viņš tika iecelts par ģenerāli.

No tā brīža, kad Mintavi pulki svešās zemēs lauzās ar varu, par Dievišķu uzdevumu izpildi ģeogrāfijas jomā runāt vairs neklājās. Edoni saprata, ka situācija viņam kļuvusi ļoti nelabvēlīga, bet labot to bija ļoti grūti. Viņi tik tālu bija iegājuši svešās zemēs, un viņa karapulki sastāvēja no tik daudzu zemju vīriem, ka paši vairs īsti nesaprata, kurai valstij piederīgi. Vienlaicīgi arī visas valstis bija noskaņotas pret Mintavi kā iekarotāju. Sākotnējais uzdevums — ģeogrāfiskā izpēte un karšu radīšana — bija pārvērtusies jaunu zemju iekarošanā.

Edoni vēl un vēl meklēja iespēju izkļūt no situācijas, bet veltīgi. Izformēt karaspēku nozīmēja ļaut turpat uz vietas nogalināt visus savus sekotājus. Atgriezties izejas punktā nebija iespējams, visapkārt ienaidnieks un vēstures ratu atpakaļ vairs nepagriezt. Turpināt karus bija bezjēdzīgākais, ar ko jebkad Edoni nodarbojies. Viņš deva rīkojumu Mintavi turpināt lauzties uz priekšu, cerībā atrast teritoriju, kur varēs pārtraukt karadarbību un uzsākt mierīgu dzīvi.

Dažādu zemju karaspēki apvienojās pret Mintavi, un virzīšanās uz priekšu prasīja arvien vairāk upurus. No pamatiedzīvotājiem brīvu zemju nebija, bet, kur bija pamatiedzīvotāji, tur pret svešiniekiem sākās cīņa. Mierīgā ceļā karu apturēt nebija iespējams.

Edoni jau likās, ka viņš ar Mintavi nokļuvis apburtajā lokā, no kura nekad neizkļūs, bet tā nebija.

Vienā no 1188.gada kaujām Mintavi krūtis caururba zobens. 40 dzīves gadi bija galā. Cik daudz nejēdzību sastrādāts vēl paspēja nodomāt Mintavi un mira. Pēc viņa nāves neviens vairs nespēja vadīt armiju tādā līmenī, lai tā turpinātu pastāvēt. Īsā laikā tā tika sakauta. Dzīvību zaudēja daudzi tūkstoši Mintavi sekotāji.

Edoni saprata, ka lielā mērā bijis vainīgs pie Mintavi un viņam uzticīgo cilvēku nāves. Viņš zināja, ka palīdzējis Mintavi ieiet vēstures aprakstos gan ar labiem, gan sliktiem darbiem. Mintavi visus savus jaunatklājumus bija aprakstījis daudzās grāmatās, kas saglabājušās līdz mūsdienām, un tagad vēsturnieki tās pēta. Tās visas viņš parakstīja ar pseidonīmu — Cutavi.

Daudzos vēstures materiālos līdz mūsdienām atrodami apraksti par ģeogrāfa — jaunu zemju iekarotāja, Čao-Cun-Mintavi, dzīvi un nāvi.

Šūpulis

Dievs Tevi, dvēselīte, Zemē lika
Ne tādēļ,
Lai Tu kā miesa pīšļos pārvērstos,
Bet gan lai augtu Tu un stipra kļūtu,
Un iekļautos Tu Dieva valstībā.
Audz dvēselīte, stiprinies,
Drīz šūpulis Tev jāatstāj.
Daudz grūtību Tev ceļā būs.
Ja izturēsi,
Dzīvi mūžīgo Tu gūsi,
Ja nē,
Tad Tu vairs nebūsi.

Planēta Zeme ir viens no dvēseļu
šūpuļiem, kurš agrāk vai vēlāk jāpamet.
Izejot visus attīstības un pārbaudījumu
ciklus, dvēsele var dzīvot bezgalīgi, bet
var kādā no posmiem aiziet bojā -
iemantot mūžīgo nāvi.

  • Viņa ir glābusi manu dzīvību

    ★★★★★

    Grāmata “Dvēsele” man ir iemācījusi lietas, kas mani daudzkārt izglāba 12 gadu laikā, kopš pirmo reizi to izlasīju. Esmu ļoti pateicīgs, ka tā nonāca manās rokās īstajā brīdī. Kad jūs to izlasāt, sākat redzēt sev apkārt lietas, kas visu laiku bija aizsegtas. Ļoti ieteicams tiem, kuri uzdod nopietnus jautājumus.

    Nauris

  • Trāpījums tieši mērķī!

    ★★★★★

    Vieniem tā mainīs dzīvi, bet citiem tā būs kaitinoša. Un atbilde "kāpēc" ir šajā grāmatā. Tā neglaudīs pa spalvai, bet trāpīs tieši mērķī.

    Varu teikt, ka šīs zināšanas deva man atbildes uz man tik svarīgiem jautājumiem — kas ir intuīcija un kā tā darbojas, kā izskatās dvēsele un kāpēc dažkārt tavs tuvākais draugs var izrādīties ļaunākais ienaidnieks.

    Šī ir pārsteidzoša grāmata ikvienam, kurš uzskata, ka ir "kāds augstāks Saprāts", likumsakarības Visumā. Pateicoties dvēseles Edoni pieredzei, es labāk izprotu Dieva
    likumus un pēcnāves dzīvi, kā notiek dvēseles reinkarnācija un to, kāpēc ir tik svarīgi to zināt. Šī grāmata man ir ļoti palīdzējusi manā garīgajā ceļojumā.

    Eimija

  • Man palīdzēja saprast

    ★★★★★

    Grāmatu "Dvēsele" var izlasīt ātri un aizraujoši. Lasot grāmatu, man radās vēlme ieklausīties savas dvēseles labajā daļā un mainīt savu dzīvi uz labo pusi, vienlaikus atzīstot savas kļūdas.

    Dzīves pieredze un atklājumi, ar kuriem dalās grāmatas "Dvēsele" autors, man palīdzēja saprast nesaprotamo un pēc tam rīkoties labi. Es pateicos autoram par drosmi rakstīt patiesību! Iesaku grāmatu "Dvēsele" ikvienam, kurš vēlas izveidot saikni ar savu sargeņģeli — savu dvēseli!

    Zane

  • Sevis un apkārtējo cilvēku saprašanai

    ★★★★★

    Jau pirms grāmatas lasīšanas, bij radušies daudz jautājumi: kāpēc cilvēki ir tik dažādi, kas veicina to, ko viens saprot tavas domas un darbus, bet cits tos nosoda. Kad viens rada prieku un motivāciju, bet cits to mēģina sabojāt!

    Un grāmata sniedza atbildes uz šiem jautājumiem. Pēc grāmatas izlasīšanas, sāku justies kā cits cilvēks, kas lietas, notikumus un cilvēkus redz un saprot daudz skaidrāk.

    Guvu pārliecību par jau patstāvīgi novērotām sakarībām, kā arī ieguvu jaunas zināšanas, kas man noder katru dienu sevis un apkārtējo cilvēku saprašanai.

    Gunita

  • Kāds man atvēra acis!

    ★★★★★

    Es saku: "Paldies!"
    Kāds man atvēra acis —
    Un dvēsele pacēlās augstumā,
    Un gaisma jau laužas cauri tumsas slānim.
    Tāpēc jums ir jātic un jādod viņai ceļš!

    Anita

  • Es jutos kā bērns!

    ★★★★★

    Visspēcīgāk uz dvēseli iedarbojās Jūsu grāmata, kuru izlasīju īsi pirms lekcijām Saldū.

    Es jutu gan savas kļūdas, gan labos darbus. Bija īsta jūtu vētra, bet tā bija svētīga un es atkal jutos kā bērns, kurš mīl visu dzīvo Dieva pasauli.

    Esmu apņēmības pilna uzveikt to, ko sauc par "netikumu", un kas kavē attīstību.

    Silva

1 no 6

E-grāmatas pieejamas

1 no 5