Es pamodos naktī pie stūres kravas autovilcienā, kurš traucās ar ātrumu 90 km/h pa šauru, līkumotu Baltkrievijas ceļu. Pamodos brīdī, kad automašīna precīzi pa savu joslu brauca ārā no strauja, apmēram 80° līkuma. Pirmais jautājums, kas manī radās, kāpēc automašīna līkumā nenobrauca no ceļa, ieturot taisnvirziena kustību? Otrkārt, kurš vadīja automašīnu, kamēr es, tās vienīgais vadītājs, no milzīga pārguruma biju aizmidzis? Turklāt konstatēju, ka no brīža, kad apziņa bija atslēgusies, automobilis bija nobraucis apmēram 10 kilometrus. Protams, es apzinājos, kas varēja notikt, ja autovilciens ar 50 tonnu kopsvaru, būtu avarējis. Bet tajā brīdi, vairāk par manu iespējamo nāvi, mani satrauca jautājums: “Kurš grozīja automašīnas stūri un uzturēja ātruma režīmu, braucot pa līkumoto ceļu, lai tā neciestu avāriju?”
Tagad es zinu, ka automašīnā nebiju viens — tur atradās vēl kāds, tikai šis otrs bija neredzams. Tajā brīdī bija desmitiem jautājumu, bet nevienas atbildes. Bet man bija svarīgas šīs atbildes, un es tās meklēju. Meklēju arī tāpēc, ka šī nebija vienīgā reize, kad ar mani bija noticis kaut kas mistisks. Meklēju ilgi, daudzus gadus, jo neviens man nespēja izskaidrot notikušo. Tie, kuri sabiedrībā tiek uzskatīti par ļoti gudriem cilvēkiem, un, uz kuru zināšanām balstoties, es ļoti cerēju tikt skaidrībā par šiem mīklainajiem notikumiem, neko sakarīgu paskaidrot nevarēja. Vēl — viņiem likās, ka ar manu prātu nav viss kārtībā, sajucis. Tad sāku meklēt atbildes uz saviem jautājumiem grāmatās. Ļoti daudz kas noskaidrojās, bet pavisam konkrētas atbildes neieguvu, turklāt grāmatās bija daudz pretrunu.
Mēģināju rast skaidrību dažādu reliģiju svētajos rakstos. Tos analizējot, es sapratu, ka visu reliģiju pamatus veidojuši cilvēki — mediji, Dievišķās hierarhijas pārstāvji, kurus vēl var saukt par Dieva bērniem. Radās pilnīga skaidrība arī par to, ka reliģijas ir identiskas, tikai tumsas spēki cenšas pierādīt, ka tās ir dažādas, tāpēc arī savas reliģijas piederīgajiem aizliedz ieskatīties citu reliģiju svētajos rakstos, sakot, ka citas ir no velna. Skumji bija konstatēt faktu, ka mūsdienās tumsas spēki izkropļojuši gandrīz visas pasaules tautu reliģijas, un pamatā tās izmanto cilvēku krāpšanai. Tātad, arī no tām Dievišķo patiesību drumslām neko nopietnu iegūt nevarēju. Bija jāpiekļūst nopietniem dievišķās informācijas avotiem, jo skaidri apzinājos, ka aiz daudzajām un dažādajām “patiesībām” slēpjas īstā — vienīgā — Dievišķā. Tā pamazām biju kļuvis par paranormālo parādību pētnieku, un šie pētījumi tagad kļuvuši par manu ikdienas darbu. Grāmata ir šī darba rezultāts.
