Kā atrast savu dzīves aicinājumu?
Kas ir laimes pamatā?
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc tik daudzi cilvēki dzīvo, bet viņiem nepatīk sava dzīve? Un kas ir nepieciešams, lai cilvēki būtu laimīgi?
Kad meklēju atbildes uz šiem jautājumiem, man kā atklāsme radās doma: lai būtu laimīga un darītu laimīgus citus, ir jāatklāj savas spējas un jāizmanto tās labuma radīšanai.
Iespējams, daudziem ceļa meklēšanas sākumā ir domas: "Kas es esmu?", "Kāds ir manas dzīves mērķis?" Cenšoties saprast vairāk, es nolēmu klausīties veiksmīgu, izcilu cilvēku teiktajā. Viņi noteikti ir laimīgi, jo ir sasnieguši slavas virsotnes. Jo vairāk cilvēku es klausījos, jo biežāk dzirdēju, ka viņi ir atraduši savu aicinājumu.
Es sāku pamanīt, ka tie, kuri apzinājušies savu aicinājumu, nolēmuši rīkoties saskaņā ar to un palikuši uzticīgi savam izvēlētajam ceļam, sasniedz meistarības virsotnes, ir priecīgāki un veiksmīgāki nekā tie, kuri neattīsta sevi savās izvēlētajās jomās.
Ar ko saistīts dzīves aicinājums un kā sākt, lai to saprastu?
Šis jautājums agri vai vēlu rodas, iespējams, katram. Beidzot skolu, man bija jāizvēlas, ar ko nodarboties dzīvē. Es interesējos par dažādiem "psiholoģiskajiem testiem", lai noteiktu savas īpašības un to, kādā darbības jomā man vislabāk attīstīties. Sarunājos ar paziņām, centos saprast, kā cilvēki atrod "savu lietu".
Un jau pēc specializācijas izvēles un studiju beigām universitātē es atradu Jāņa Kalna grāmatu "Dvēsele". Kad sāku lasīt, jau no pirmajām lapām sajutu, cik šī grāmata atšķiras no tām, kuras esmu lasījusi iepriekš.
Man bija liels atklājums, ka dvēsele — tas ir īpaša būtne, kas dzīvo manī, ar savu attīstības ceļu, un es nemaz nezinu, kas tā ir un uz ko tiecas. Ja dvēsele — tas, ko bieži dēvē par intuīciju, un tieši tā man palīdzēja visgrūtākajos dzīves periodos – kā ar to sadarboties? Kā saprast, uz kuru pusi tā cenšas mani virzīt?
Manas domas aizrāva rakstnieka stāsti. Tajos es atradu apstiprinājumu tam, ko iepriekš biju uzzinājusi. Grāmatā uzrakstītais palīdzēja man saprast vairāk. Es jau citādi uztvēru to, kas notiek man apkārt.
Parādījās izpratne, ka cilvēka laime un panākumi ir atkarīgi no tā, cik daudz viņš izmanto to, kas ir ielikts viņā pirms piedzimšanas, un cik vērtīgi viņa rīcība ir citu cilvēku labklājībai.
Cilvēka dzīves aicinājums — uzdevumi, kas cilvēkam jāizpilda sadarbībā ar savu dvēseli.
Aicinājums — norādījums pirms kaut kā vai līdz kaut kam. Jau pirms cilvēka piedzimšanas viņa dvēselei ir savs aicinājums — uzdevumi, kas cilvēkam jāizpilda sadarbībā ar savu dvēseli. Darbojoties šajās jomās, cilvēks var sasniegt panākumus. Un viņa panākumi ir atkarīgi no citu cilvēku veiksmes.
"Mēs nevaram dzīvot tikai sev," norādīja rakstnieks Hermans Melvils, "mūsu dzīves ir saistītas viena ar otru ar tūkstošiem neredzamu pavedienu."
Tikai saprotot savu dvēseli un zinot, kāpēc tā ir uz šīs Zemes, sadarbojoties ar savu dvēseli un labi mijiedarbojoties ar līdzīgi domājošajiem, var sasniegt ievērojamus attīstības augstumus.
Vēlu katram iepazīt savu dvēseli un atklāt to nozīmīgo, kas tajā ielikts no Radītāja!
Kas kopīgs cilvēka talantiem un aicinājumam?
Katram cilvēkam ir dvēsele — īpaša būtne, kurai ir savs attīstības ceļš vēl pirms iemiesošanās šajā cilvēkā. Dvēseli bieži dēvē par intuīciju, un tieši tā palīdz visgrūtākajos dzīves brīžos. Ļoti svarīgi ir zināt, kas tā ir, uz ko tā tiecas.
Cilvēkam jau no dzimšanas ir talanti. Saka, ka šīs izcilās dabiskās spējas ir iedzimtas dāvanas katram cilvēkam. Trīs gadus vecs bērns sēž pie klavierēm un lielajā koncertzālē ar saviem mazajiem pirkstiņiem viegli un dabiski izpilda ļoti sarežģītu skaņdarbu. Viņa ģimenē nav mūziķu. Ar viņi nekad nav nodarbojušies ar mūziku, bet viņš spēlē iespaidīgāk nekā cilvēks, kurš daudzus gadus mācījies mūzikas skolā. Spēlē ar dvēseles palīdzību.
Talanti — augsti attīstītas dvēseles ziņu kopas. Dvēsele nepārtraukti mācās iepriekšējo iemiesojumu laikā un gatavojoties nākamajai dzīvei cilvēkā. Atbilstošos apstākļos tā vada cilvēku, un viņš izrāda pārsteidzošas spējas.
Talanti ir saistīti ar cilvēka aicinājumu — uzdevumiem, kurus viņam jāizpilda sadarbībā ar savu dvēseli.
Atcerieties, kas jums ļoti patika bērnībā? Ar ko jūs vēlējāties nodarboties? Par ko sapņojāt?
Kāds viegli atcerēsies savas vēlmes, bet kādam būs nepieciešams laiks, lai to izdarītu. Visbiežāk bērnu vēlmes ir saistītas ar dvēseles uzdevumiem un tās aicinājumu.
Kā sadarboties ar savu dvēseli? Kā saprast - kur tā virza? Kāpēc viņa ir uz šīs Zemes? Izvēlieties laiku, lai ērti apsēstos klusā vietā. Apstādiniet domas un nesteidzoties veiciet dažas dziļas ieelpas un izelpas. Uzdodiet jautājumu, kas jūs interesē. Pierakstiet pirmās domas, kas parādās. Tās būs atbildes uz jūsu jautājumu.
Kādu iemeslu dēļ jūs nevarējāt nodarboties ar to, kas bērnībā jūs interesēja? Nekad nav par vēlu sākt! Ļaujiet savai dvēselei jūs vadīt. Atklājiet savus talantus — un tas izmainīs jūsu dzīvi.